Veidoja Uldis Ābele (psihologs), Dace Medne (Liepājas Universitātes rektore, psiholoģe, pedagoģijas doktore), Jānis Erts (EMU vadītājs)
EMU pieejas pamatā ir izpratne par cilvēka smadzeņu darbību un nervu sistēmas secīgas nobriešanas likumsakarībām, ko teorētiski pamato Neirosekvenciālās attīstības modelis un mūsdienu neirozinātnes atziņas (autori: B. Perry, 2006, B. van der Kolk, 2014, S.Porges, 2011, P.Levine, 2012, A.Schore, 2003 u.c.). Cilvēki, kā sociālas būtnes jūtas droši, ja jūtas piederīgi. Tas nozīmē, ka izjūtot piederību klasesbiedriem un skolotājiem, skolēns jūtas droši, un šādā gadījumā galvas smadzeņu garozas funkcija ir gatava pilnvērtīgi funkcionēt. Šie principi ir vispārināmi gan uz ikvienu skolēnu, skolotāju un skolas vidi kopumā, gan veido pamatu veselīgu attīstību veicinošu pedagoģisko pieeju dažādību skolā, gan paplašina katras skolas iespējas veidot savu unikālo izglītojošas vides kultūru.
Izpildot izglītības standartus un normatīvus, pedagoģiskā darba priekšplānā tiek noteikta mācīšana un mācīšanās. Tomēr efektīva mācīšana un mācīšanās ir iespējama tikai tad, ja tiek izveidoti tam atbilstoši apstākļi. ,t.i. mācību vide tiek veidota saskaņā ar izpratni par smadzeņu darbības likumsakarībām.
Viens no visbiežāk sastopamajiem problēmu avotiem ir tas, ka pieaugušie mēģina bērniem kaut ko skaidrot, mācīt, t.i., pirms skolēni ir “noregulējušies”. Noregulēšanās pamatā ir prasme pašregulēties. Pašregulācija ietver to, kā skolēni mācās organizēt iekšējo un ārējo sensoro kairinātāju uztveri, regulēt savu aktivitātes līmeni un satraukuma stāvokli, kā arī saskaņot savas emocionālās un fiziskās reakcijas ar sajūtām” (Hiebert et al., 2013, lpp. 38).
Tāpēc pedagogiem ir nepieciešams mērķtiecīgi veicināt un atbalstīt pašregulācijas prasmes klases vidē, lai optimizētu skolēnu sociālo darbību un rezulltātā viņu mācīšanos klases vidē” (Montroy et al., 2014, lpp. 307). Kad skolēni prot pašregulēties, viņi var vadīt savas darbības, sasniegt augstākus mācību sasniegumus un veidot veselīgas attiecības (McClelland un Cameron, 2011; McClelland & Wanless, 2012; Sektnan, McClelland, Acock & Morrison, 2010).
Skolēnu un skolotāju izziņas/prāta (cognition) darbība ir saistīta ar viņu psiholoģiskā/emocionālā stāvokļa, kas dienas gaitā un atkarībā no situācijas var mainīties. Ik reizi, kad kāds kļūst “izregulēts” (nogurst, sadusmojas, apvainojas utt.), viņiem ir grūtības izveidot saikni, un līdz ar to arī kļūst apgrūtināta vai pat neiespējama mācīšanās un/vai mācīšana.
Tāpēc, lai skolēni spētu efektīvi piedalīties mācību darbā, viņiem ir nepieciešams atbalsts, lai noregulētos.
Piemēri “izregulēšanās” situācijām. Skolēns – nejūtas pieņemts un iederīgs klasē un/vai ģimenē, piedzīvo mobingu, nav atpūties, uztraucas vai pārdzīvo par kaut ko; izjūt iekšēju nemieru utt. Skolotājs – dusmojas; izjūt klases vai atsevišķu skolēnu spiedienu, pretdarbību; pārdzīvo par konfliktējošām attiecībām ar kolēģiem, ģimeni; izjūt nogurumu, trauksmi utt.
Piemēri nespējai veidot piesaisti. Ja indivīds ir “izregulējies”, ir apgrūtināta viņa spēja veidot piesaisti ar citu cilvēku, piemēram, pievērsties viņam, uzticēties, akceptēt viņa pausto. Vārdi bieži var netikt lietoti saturīgi, bet gan kā līdzekļi iezīmēt statusu, atbrīvoties no diskomforta, paust piederību vai norobežošanos utt. Bez piesaistes uzturēšanas skolēns nevar noturēt uzmanību un tālākajam nespēs izsekot; savukārt, skolotājs bez piesaistes uzturēšanas var zaudēt iespēju vadīt procesu, nonākt citā – ne skolotāja sociālajā lomā utt.
Ja skolēnam netiek sniegts savlaicīgs atbalsts “noregulēties” un pats viņš to neprot, problēmas visbiežāk ieilgst un samilzt pēc “sniega pikas” principa.
Iemesli, kādēļ skolēns nespēj noregulēties, iekļauties skolas vidē un mācīties ir visdažādākie. Tie var būt gan vienreizēji, situatīvi sarežģījumi, gan kompleksas problēmas, kas ietver skolēna agrāko attīstību, individuālas iezīmes (arī traucējumus), attiecības ģimenē utt.
Ja skolas vidē tiek akceptēta un realizēta savlaicīga jebkādu problēmu pamanīšanā un risināšana; iedrošinājums vērsties pēc palīdzības; problēmu izgaismošana, kuru pamato skaidri saprotami risinājumu principi, ir sagaidāma daudz efektīvāka pieeja vairāku līmeņu atbalsta sistēmai (VISC) un lietderīgāka atbalsta personāla resursu izmantošana.
Tāpēc, lai resursus izmatotu lietderīgi, mērķtiecīgi un ilgtspējīgi, pašvaldības līmenī sniedzamos atbalsta pasākumus izglītībai (atbalsta programmas, atbalsta personas u.tml.) būtu nepieciešams pamatot smadzeņu darbības likumsakarībās un saskaņā ar tām veidot veselīgu mācību vidi visiem.
Lai iegūtu dažādu griezumu visaptverošus datus, nevis formālu informāciju par mācību vidi skolā pašvaldības un skolas līmenī ir būtiski monitorēt nevis tikai “virspusējus” statiskus indikatorus (piemēram, skolēnu skaits, skolotāju skaits, sūdzību skaits, diagnožu veidi, vispārīgas aptaujas, cik daudz kursu bijis u.c.), bet arī sadarbības indikatorus (ļauj saprast, vai par katru skolēnu interesējamies, mēģinām palīdzēt un kas tieši nesanāk operacionālā līmenī).
Ja pašvaldības un skolas līmenī nav šādu monitoringa datu, kas ļauj datos balstīti formulēt hipotēzes par to, kas tiek/netiek darīts atbalstošas mācību vides veidošanā, tad ir būtiski apgrūtināta efektīvu risinājumu veidošana, un resursu pārvaldība ir neefektīva.
Lai uzlabotu izglītības vidi un sasniedzamos rezultātus, EMU ir monitoringa un vadības instruments, lai skolas un pašvaldības līmenī iegūtu datus, kā skola veido atbalstošu mācību vidi,- atbilstoši izpratnei par smadzeņu darbības likumsakarībām, ņemot vērā skolas pašvaldības resursus, kapacitāti, normatīvus (1. pielikums).
EMU monitoringa un vadības principi:
- Ieinteresētība:
- Interesējamies par galvenajām vidēm, kurās atrodas skolēns (sense of safety – izjūtot piederību klasesbiedriem un skolotājiem, skolēns jūtas droši, un šādā gadījumā galvas smadzeņu garozas funkcija ir gatava pilnvērtīgi funkcionēt):
- attiecības ar klasesbiedriem
- sadarbība ar skolotājiem (vai tic/pieredz, ka skolotāji interesējas un mēģina/-ās palīdzēt)
- mājās pieejamiem resursiem (vai tic/pieredz, ka vecāki/aizbildņi interesējas un mēģina/-ās palīdzēt)
- papildus jautājumu grupa ir par skolēna attieksmi pret skolu (šobrīd netiek izmantota, ir integrēta pēc skolu vēlmes par papildus informāciju)
- Interesējamies par galvenajām vidēm, kurās atrodas skolēns (sense of safety – izjūtot piederību klasesbiedriem un skolotājiem, skolēns jūtas droši, un šādā gadījumā galvas smadzeņu garozas funkcija ir gatava pilnvērtīgi funkcionēt):
- Saruna:
- skolēnam un vecākam tiek jautāts, vai šeit un tagad viņu skatījumā būtu nepieciešams atbalsts (gan SEM prasmēs, gan konfliktsituācijās)
- Monitorings:
- vai katru semestri ar aptaujas starpniecību interesējamies par skolēniem (jautājot arī vecākiem)
- vai atbalsts tiek sniegts un kāda tipa lēmums ir no skolas personāla – atsevišķi audzinātāja un atsevišķi atbalsta personāla (vai mēģināja palīdzēt un lēmums – spēs/nespēs palīdzēt)
- saņemam atgriezenisko saiti no konkrētā skolēna/vecāka – bija/nebija atbalsts, kāda bija attieksme un vai palīdzēja ieraudzīt un virzīties uz risinājumu
Šāda procesa un datu ievākšanas forma un struktūra ļauj formulēt datos balstītas hipotēzes, vai smadzeņu darbības likumsakarības tiek iekļauta mācību vides veidošanā pastāvīgi un ir pedagoģiskā darba ikdienas sastāvdaļa un precīzi identificēt tās neveikšanas cēloni, kas ļauj resursefektīvi noteikt turpmākās darbības fokusu.
Lai veidotos lietderīgāka un ilgtspējīgāka procesu integrēšana un attīstība, EMU pieeja paredz visu mācību gadu, iekšējos pārvaldības procesos integrētas sarunas, rosinājumus risināt un attīstīt (veidojot individualizētus darbību atgādinājumus skolēnu, vecāku, audzinātāja, atbalsta personāla, skolas vadības un izglītības pārvaldes līmenī). Tādējādi mācību gada beigās datu analīze ir jēgpilna un virzīta uz efektīvu risinājumu identificēšanu. Tas ļauj daudz būtiskāk veidot attīstības plānus operatīvā un stratēģiskā līmenī.