Veidojot nodibinājums Fonds PLECS, sniedzot atbalstu ārpusģimeņu aprūpē iesaistītajām personām, sekojām līdzi jauniešu ‘iesakņošanās’ vajadzībām un atbalstam jaunajās ģimenēs, pamanījām, ka viena no centrālām vietām, kas ietekmē jaunieša emocionālo labizjūtu, attiecību veidošanas prasmes un panākumus, ir skolas vide. Mainoties skolai (bērnam nonākot jaunā ģimenē visbiežāk mainās dzīvesvietas ģeogrāfija un skola), bērna labizjūta var strauji mainīties, vadoties no tā, kādā klasē un kādā vidē nonāk. Šķetinot atbalsta iespējas ārpusģimenes aprūpē iesaistītiem bērniem, novērojām, ka klases un skolas vides ietekme tieši tik spēcīga ir uz jebkuru citu bērnu. Līdz ar to sākām meklēt risinājumus kopējai klases un skolas vides uzlabošanai, nevis vairs tikai fokusējoties uz ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

Iepazīstoties ar pētījumiem, ekspertiem un literatūru, atklājām izpratni par cilvēka smadzeņu darbību un nervu sistēmas secīgas nobriešanas likumsakarībām, ko teorētiski pamato Neirosekvenciālās attīstības modelis un mūsdienu neirozinātnes atziņas (autori: B. Perry, 2006, B. van der Kolk, 2014, S.Porges, 2011, P.Levine, 2012, A.Schore, 2003 u.c.). Citiem vārdiem – cilvēki, kā sociālas būtnes jūtas droši, ja jūtas piederīgi. Tas nozīmē, ka izjūtot piederību klasesbiedriem un skolotājiem, skolēns jūtas droši, un šādā gadījumā ir gatavs pilnvērtīgi funkcionēt. Šie principi ir vispārināmi gan uz ikvienu skolēnu, skolotāju un skolas vidi kopumā, gan veido pamatu veselīgu attīstību veicinošu pedagoģisko pieeju dažādību skolā, gan paplašina katras skolas iespējas veidot savu unikālo izglītojošas vides kultūru.

Izpildot izglītības standartus un normatīvus, pedagoģiskā darba priekšplānā tiek noteikta mācīšana un mācīšanās. Tomēr efektīva mācīšana un mācīšanās ir iespējama tikai tad, ja tiek izveidoti tam atbilstoši apstākļi. ,t.i. mācību vide tiek veidota saskaņā ar minēto izpratni.

Sapratām, ka nepieciešams šos principus ieviest Latvijas vispārizglītojošās izglītības sistēmas vidē. Tā 2020./2021. m.g. ar Izglītības un zinātnes ministriju vienojāmies par pilotprojektu 10 izglītības iestādes, lai varētu savu pieeju pārbaudīt praksē. Pilotprojektu veicām Nodibinājums Fonds PLECS juridiskajā ietvarā. Pilotprojekta rezultāti bija sekmīgi un lielāks skaits skolu un izglītības pārvalžu vēlējās pieeju un procesu izmantot arī savās skolās un klasēs. Taču tā kā projekta īstenošanai nepieciešams finansējums un Fonds PLECS pamatuzdevums nav šādu sistēmu izstrāde un ieviešana, tad sākām piedāvāt šāda veida pakalpojumu skolām un pārvaldēm par samaksu, nosedzot ieviešanas un uzturēšanas izdevumus.

Pakāpeniski, pieaugot skolu skaitam, kas izmanto šo pieeju, izveidojām atsevišķu juridisku ietvaru, kas var nodarboties ar šāda veida saimniecisko darbību, kas šobrīd notiek jau kopš 2021. gada. Taču, tā kā sākotnējais mērķis ir nevis gūt peļņu, bet risināt konkrētas skolēnu vajadzības, tad komandas ietvaros vienojāmies, ka korektais juridiskā ietvara statuss būtu sociālais uzņēmums. Šāds statuss precīzāk parāda to, ko vēlamies darīt, kas ir mūsu uzdevums un mērķis.

Mūsu darbības pamatā ir pakalpojuma nodrošināšana skolām un izglītības pārvaldēm. Pakalpojuma ietvaros skolēni, vecāki un skolotāji pilda aptaujas anketas. Iegūtie rezultāti atspoguļo skolēna, klases un skolas vides (emocionālā ‘klimata’) izaicinājums un palīdz klašu audzinātājiem un skolas atbalsta personālam sniegt atbalstu skolēniem, pielāgot mācību procesu. Savukārt skolu vadībai palīdz organizēt atbalsta procesu un izprast un plānot nepieciešamos resursus skolēnu atbalsta plānošanai mācību gada ietvaros. Savukārt skolu dibinātāji izmanto iegūto informāciju pašvaldības izglītības stratēģijas un taktisko risinājumu koriģēšanā, sākot no metodisku centru darbības un skolotāju tālākizglītošanas līdz skolu resursu plānošanai.

Darbības laikā palīdzam skolās veidot tādu vidi, kur katrs bērns, vajadzības gadījumā, uzreiz var saņemt nepieciešamo atbalstu; veidojot labvēlīgu un atbalstošu vidi klasēs un skolās, lai katrs bērns var īstenot savu potenciālu. Faktiski, īstenojot piedāvāto risinājumu, skolās notiek sekmīgs, secīgs un labi organizēts atbalsts process skolēniem, savukārt skolēni saņem zināšanas un pieredzi, kas palīdz identificēt savu emocionālo labizjūtu un stiprināt emocionālo noturību, apgūstot prasmes, kas nākotnē palīdzēs labāk reaģēt un rīkoties ‘dzīves vētrās’.

Šobrīd ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā nav pieejami līdzvērtīgi pakalpojumi. Iepazīstot kaimiņvalstu prakses, apmeklējot dažādas starptautiskas konferences ārpus Latvijas, esam konstatējuši, ka mūsu piedāvātais pakalpojums ir unikāls un par to interesi izrāda citvalstu izglītības pārvaldes, skolu vadība un pedagogi. Interese par šāda pakalpojuma un sistēmas ieviešanu ir izrādīta no Dānijas, Somijas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas.